Dārznieka padomi pavasarim

Daudzi uzskata, ka maijs ir gada skaistākais mēnesis, jo šajā laikā zied lielākā daļa sīpolpuķu, viss zaļo un plaukst. Ir tik skaisti, ka pēc darba dārzā pat negribas atgriezties telpās!

Mājās:

• PAVASARA SĪPOLPUĶES ilgāk zied zemākā temperatūrā (12-15ºC). Tādēļ, ja naktī nedraud salna, tās var izlikt zem klajas debess.
• REGULĀRI, APMĒRAM REIZI 10 DIENĀS, PIEBARO UN LAISTA VISUS ISTABAS AUGUS, jo tiem sācies intensīvas augšanas periods. Mēslojumus izvēlas atbilstoši sugas prasībām.
• JA UZ AUGIEM PAMANĪTI KAITĒKĻI, tos iznīcina ar atbilstošu preparātu. Sevišķi apdraudēti ir augi, kuri atrodas uz palodzes pie vaļēja loga.
• TAD, KAD UZ AUGIEM NEKRĪT TIEŠI saules stari, rasina mitrumu mīlošus sugas. Tas pasargās no plankumu veidošanās uz lapām.
• JŪNIJA SĀKUMĀ, KAD VAIRS NEDRAUD SALNAS, izliek zem klajas debess dažus istabas augus: citrusaugus, mirtes, oleandrus un fuksijas. Pirms tam tos vairākas dienas rūda.

Uz balkona:

• NORŪDA AUGUS, KURI PAREDZĒTI stādīšanai kastēs uz balkona. Pēc tam tos stāda ar svaigu augsni pildītos puķupodos un kastēs. Lai augi pareizi attīstītos, nav ieteicams tos stādīt pārāk cieši kopā.
• BALKONA AUGUS PIEBARO ar pilnmēslojumu. Pārbauda, vai uz tiem nav parādījušies kaitēkļi, lai savlaicīgi aizkavētu to izplatīšanos.
• JA BALKONS IR VĒJAINS, ieteicams uz tā samontēt režģi un pie tā iestādīt kāpelējošos augus. Tad citas dekoratīvās sugas tiks pasargātas no vēja.
• JA AUGSNE KASTĒS PĀRĀK ĀTRI IZŽŪST, ieteicams tai piejaukt hidroželeju, kurā uzkrājas ūdens, un zemes virskārtu mulčēt ar akmentiņiem vai koka mizu.
• LAISTOT AUGUS, JĀIZVAIRĀS SAMITRINĀT to lapas. Sevišķi bīstami tas ir saulainā laikā (augi var apdegt) un vakaros (palielinās sēnīšu infekcijas iespēja). Nav ieteicams laistīšanai izmantot pārāk aukstu ūdeni, lai augi neciestu no termiskā šoka.
• AIZVĀC NOZIEDĒJUŠUS PAVASARA AUGUS, vietā iestādot tādas sugas, kuras ziedēs līdz pat rudenim, piemēram, petūnijas, pelargonijas, samtenes u. c. Ja augsne pavasarī nomainīta, tad augus var stādīt tajā pašā zemē.
• JŪNIJĀ SĀK PIEBAROT vienas sezonas augus, kuri iestādīti iepriekšējā mēnesī, jo tiem var pietrūkt barības vielu. Surfīniju piebarošanai izmanto speciālu mēslojumu, kura sastāvā ir dzelzs savienojumi.

Dārzā:

• MAIJA BEIGĀS UN JŪNIJĀ STĀDA dārzā vienas sezonas augus (pelargonijas, spriganes un fuksijas), kā arī samtenes, agerātus un petūnijas. Augus laista, bet apmēram divas nedēļas nepiebaro.
• APGRIEŽ MARTĀ UN APRĪLĪ ZIEDĒJUŠOS krūmus (forsītijas, agrās spirejas, krūmcidonijas un miniatūros kārklus). Tad tie kļūs kuplāki un nākamajā gadā bagātīgāk ziedēs.
• REGULĀRI PĻAUJ ZĀLIENU (vismaz reizi divās nedēļās) un sausā laikā to laista.
• AR PILNMĒSLOJUMU PIEBARO kokus, krūmus un daudzgadīgos augus. Uz katru kvadrātmetru zemes platības ap augiem izbārsta 100 g mēslojuma, ko sekli ierušina augsnē.
• ŪDENSKRĀTUVĒ ZIVJU piebarošanu sāk tad, ja ūdens temperatūra sasniedz 10ºC.
• JA DĪĶĪTĪ PARĀDĀS AĻĢES, tās aizvāc, izmantojot tīkliņu, vai pielieto atbilstošu ķīmisko preparātu.
• VISU MAIJA MĒNESI AR 7-10 DIENU starplaiku ar fungicīdiem un insekticīdiem apsmidzina augļu kokus un krūmus.
• REGULĀRI RAVĒ UN MĒSLO DOBES, bet sausā laikā augus — arī laista. Vislabāk to darīt reizi 2-3 dienās, bagātīgi mitrinot augsni, nevis katru dienu. Jāizvairās vakaros saslapināt augu lapas, jo tad tos apdraud sēnīšu infekcija.
• KASTĪTĒS VAI LECEKTĪ SĒJ DIVGADĪGOS augus un ziemcietes. Rūpīgi kopti, tie rudenī jau būs stādāmi pastāvīgās augšanas vietā un nākamajā sezonā uzziedēs.
• KAD PAVASARA SĪPOLPUĶU LAPAS NOKALTUŠAS, sīpolus var izrakt. Tos līdz stādīšanai glabā sausā, labi vēdināmā vietā. Vairumam augu pārstādīšana ir nepieciešama reizi vairākos gados, bet tulpes ieteicams pārstādīt ik gadu, mainot augšanas vietu.
• SADALA PAVASARĪ ZIEDĒJUŠO DAUDZGADĪGO AUGU cerus, savukārt tūlīt pēc noziedēšanas pārstāda īrisus. Pārstādāmajiem augiem vismaz uz pusi saīsina dzinumus, pēc tam augus vairākas dienas bagātīgi laista.
• VISMAZ REIZI NEDĒĻĀ ar pilnmēslojuma šķīdumu piebaro kastēs iestādītus viengadīgos augus, kā arī krūmus un kociņus toveros.

Foto: Juris Vingris

Raksts publicēts ar žurnāla "Puķudobe" atļauju.